Iesākumam

Kafija, cigaretes un es. (Kustonis krūzītē nav mans mājdzīvnieks, bet gan kādreizējais Kurkulis.)


''Mēs esam uz šīs pasaules, lai pendelētos apkārt, un neļaujiet nevienam, lai jums iestāsta ko citu.''
/K.Vonnegūts ''Laikatrīce''/

Manas pendelēšanās aizsākums ir pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās. Tur bija saldējuma būdiņas, kurās pārdevējas štopēja ar karotēm vafeļu glāzītēs sveramo saldējumu. Tur bija gāzētā ūdens automāti ar glāžu mazgājamo ietaisi, kuros varēja dabūt parasto gāzūdeni par 1 kapeiku un ar sīrupu par 3 kapeikām. Tur bija kokteiļautomāti, kuros par 10 kapeikām varēja dabūt piena kokteili. Tur bija cisternas ar kvasu - mazais kausiņš 3 kapeikas, lielais 5. Tur bija maizes veikals, piena veikals, dārzeņu veikals, gaļas veikals, dzērienu veikals, galantērijas veikals, grāmatu veikals. Bija mašīna ar petrolejas cisternu. Vilcienos bija durvis ar eņģēm un koka sēdekļi. Uz Rēzekni lidoja kukuruzņiks. Bija skolas formas. Portfeļi. Tintes pildspalvas. Dežūras virtuvē stundu laikā. Fizkultūra skolas vienīgajā zālē. Tur bija Jaungada sarīkojumi ar skolēnu uzstāšanos, programmiņām par 10 vai 15 kapeikām, kurām vākus zīmēja paši skolnieki, bija loterija un dejas ar dzīviem muzikantiem - mazās meitenes uzlūdza zēnus un skolotājas, lielās sačukstējās un smējās bariņos. Klasēs dalīja Jaungada paciņas, kurās bija konfektes (arī tādas eglē karināmās - spīdīgos papīros ar zīdpapīra pušķiem galos), cepumi vai vafeles un mandarīni. Visa skola pēc mandarīniem smaržoja. Darbā deva ielūgumus uz bērnu Jaungada sarīkojumiem, kuros bija koncerts vai leļļu izrāde, rotaļas, spēles, Ģeds Morozs ar Sņeguročku un mazas papes mājiņas, kur ielūgumus apmainīja pret Jaungada paciņām, kurās bija konfektes, kas eglē karināmas, un mandarīni. Viesturdārzā ap Jaungada laiku bija tirdziņš un visādas izdarības - slidkalniņi, koka šūpoles uz ledus dīķa slidotavā, motocikls ar piekabi velk kamaniņu virteni, greizie spoguļi, šautuve, fotogrāfs un kartona figūras ar caurumiem sejai, Ģeds Morozs ar Sņeguročku dala dāvanas, bija liela egle un krāsainas lampiņas visā parkā. Būdiņās varēja dabūt karstus cīsiņus-sardeles, siltus pončikus, saldumus, pa reizei vafeļu trubiņas, gadījās arī pa kādam importam (mēs ar brāli nopirkām baigi feinās pildspalvas). Bija hlapuškas. Bija daudz sniega un aukstas ziemas. Bija pie zābakiem piestiprināmas slidas un slēpes ar ādas siksniņām un klamburiem. Ziemassvētku nebija.
Bija lenšu magnetofoni. Bītli. Modē krekli no puķaina katūna un gari mati, kļošenes, minisvārki, platformenes. Blats. Haltūras. Imports. Deficīts. Gaļa bija deficīts. Hruščova kukurūzas laikā baltmaizes nebija, skolā dalīja saikas - mazus baltmaizes kukulīšus. Melnais balzāms, Mokka un majonēze bija deficīts. Bija veikals ''Čaklās rokas''. Cilvēki no nekā mācēja iztaisīt jebko. Bija mopēds ''Gauja''. Minimopēdus taisīja paši. Uz Jāņiem centrāltirgū pārdeva krāsainas papīra cepures un papīrpuķu vainagus.
Bija taloni cukuram, cigaretēm, šņabim. Bija garas rindas pie dzērienu veikaliem un gaļas veikaliem. Jāņos nevarēja dabūt alu. Jaungadā šampanietis bija deficīts. Nebija benzīna. Bija parakstīšanās grāmatnīca, pie kuras rinda sāka veidoties jau naktī, lai parakstītos uz Latvijas Padomju Enciklopēdiju, Jaunsudrabiņa, Raiņa kopotiem rakstiem. Bija Ļeņina, Stučkas, Kirova, Gorkija iela. Bija darba vietas ar ļeņiniskajām sestdienas talkām un sociālistiskajām saistībām - ''apņemos strādāt labi un aizejot nodzēst gaismu!''. Bet tas jau ir cits stāsts. Labāk atgriezīšos tur, kur nebija laika izjūtas, vienīgi mamma šad tad sauca: ''Pusdienās!'', ''Vakariņās!'', ''Nāc mājās - gulēt jāiet!''.